Aptaukošanās un menopauze: Svars nāk klāt ātrāk
- 28. apr.
- Lasīts 4 min

Menopauze daudzu sieviešu dzīvē ienes būtiskas izmaiņas ķermenī, pašsajūtā un vielmaiņā. Nereti tieši šajā dzīves posmā sievietes pamana, ka svars pieaug vieglāk, vēdera apvidū vairāk uzkrājas tauki un ierastās notievēšanas metodes vairs nedod gaidīto rezultātu. Kāpēc tā notiek, vai svara pieaugums menopauzē ir neizbēgams un vai to iespējams risināt, skaidro “Dinsbergas klīnika” endokrinoloģe Dr. Elīna Vanaga.
Kāpēc menopauzes laikā liekais svars pieaug vieglāk?
Menopauze ir dabisks posms sievietes dzīvē, kas saistīts ar olnīcu funkcijas izsīkumu un estrogēna līmeņa samazināšanos. Tomēr šīs pārmaiņas neietekmē tikai menstruālo ciklu un sievietes pašsajūtu, tās arī būtiski maina organisma vielmaiņu. “Svara izmaiņas menopauzes laikā nav viena hormona sekas, bet gan vairāku hormonālu sistēmu pārkārtošanās, kas ietekmē tauku šūnu darbību, muskuļu proteīnu apriti, aknu lipīdu metabolismu, apetītes regulāciju un insulīna jutību,” uzsver endokrinoloģe.
Bieži sievietes domā, ka pēkšņs svara pieaugums menopauzē nozīmē, ka viņas ēd nepareizi vai kustas par maz. Taču patiesībā menopauze ir laiks, kad organismā notiek būtiskas hormonālas pārmaiņas, kas ietekmē daudz vairāk nekā tikai menstruālo ciklu. “Šajā laikā pieaug ne tikai ķermeņa masa, bet mainās arī tauku sadalījums, muskuļu kvalitāte, miegs un vielmaiņa kopumā. Tas nozīmē, ka, ja agrāk tauki vairāk uzkrājās gurnos un augšstilbos, tad ar laiku tie sāk veidoties vairāk vēdera apvidū. Turklāt nereti ķermeņa forma pakāpeniski mainās no izteiktāka “bumbiera” tipa uz “ābola” tipu,” skaidro Dr. Vanaga.
Muskuļu masas samazināšanās un stresa ietekme uz svaru
Vienlaikus menopauzes laikā samazinās arī muskuļu masa, kas palīdz organismam patērēt enerģiju. Ja muskuļu kļūst mazāk, vielmaiņa palēninās, un ķermenis sadedzina mazāk kaloriju nekā agrāk. Rezultātā pat tad, ja sievietes ēšanas paradumi nav būtiski mainījušies, svars pieaug.
Ārste norāda, ka savu lomu svara izmaiņās spēlē arī insulīna jutības pasliktināšanās, proti, “organisms sāk sliktāk izmantot cukuru, un tas veicina tauku uzkrāšanos. Tāpēc menopauzes laikā biežāk pieaug aptaukošanās un vielmaiņas traucējumu risks. Turklāt daudzām sievietēm šajā laikā parādās arī šķidruma aizture un vēdera pūšanās. Tas var radīt sajūtu, ka ķermenis ir smagnējs, pietūcis un pēkšņi mainījies. Papildus tam bieži pasliktinās arī miegs, parādās karstuma viļņi, svīšana naktīs un nemiers. Ja šāds stāvoklis ir ilgstošs, paaugstinās stresa hormona kortizola līmenis, kas vēl vairāk veicina tauku uzkrāšanos vēdera apvidū un apgrūtina svara kontroli.”
Svara pieaugums nav neizbēgams
Lai gan menopauze rada bioloģisku noslieci uz aptaukošanos, tas nenozīmē, ka šis process ir neapturams. Dr. Elīna Vanaga uzsver, ka svara pieaugums menopauzes laikā nav jāuztver kā neizbēgams liktenis, bet gan kā organisma signāls, ka nepieciešama cita pieeja dzīvesveidam un veselības aprūpei. Regulāras fiziskās aktivitātes, īpaši spēka treniņi, palīdz uzturēt un atjaunot muskuļu masu, uzlabo glikozes izmantošanu audos un samazina viscerālos taukus. Tikpat nozīmīgs ir arī pilnvērtīgs uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, šķiedrvielām un sabalansētu glikēmisko slodzi.
Kā endokrinologs var palīdzēt?
“Endokrinologa uzdevums nav skatīties uz kilogramiem, bet gan izvērtēt hormonus, insulīna jutību, ķermeņa sastāvu un citus faktorus, kas ietekmē svara izmaiņas,” skaidro ārste.
Izmeklējumi ietver hormonālās analīzes, vairogdziedzera funkcijas izvērtēšanu, insulīna un glikozes rādītājus, kā arī lipīdu profilu. Nereti tiek novērtēta arī ķermeņa kompozīcija, lai noteiktu, cik liela daļa svara veidojas no tauku masas un cik no muskuļiem. Tas ir svarīgi, jo mērķis nav tikai samazināt svaru, bet panākt, lai samazinās tauku masa un saglabājas vai pat pieaug muskuļu masa.
Ja izmeklējumu laikā tiek konstatēta izteikta insulīna rezistence vai aptaukošanās, dažkārt var tikt nozīmēta arī medikamentoza terapija (piemēram, GLP-1 receptoru agonisti), kas palīdz regulēt apetīti, uzlabo glikozes kontroli un samazina tauku uzkrāšanos organismā. Tomēr jāsaprot, ka šie medikamenti nav kosmētisks risinājums, bet gan medicīniska palīdzība vielmaiņas sakārtošanai.
“Endokrinologa mērķis nav samazināt svaru. Daudz svarīgāk ir samazināt viscerālos taukus, saglabāt muskuļu masu, uzlabot insulīna jutību un mazināt sirds un vielmaiņas slimību risku,” uzsver Dr. Elīna Vanaga.
Svarīga ir nevis diēta, bet strukturēta pieeja
Menopauzes periodā strikti ierobežojošas diētas bieži vien nedod ilgtspējīgu rezultātu un var veicināt muskuļu masas zudumu, kas ilgtermiņā vielmaiņu tikai vēl vairāk palēnina. Tāpēc efektīvāka ir strukturēta, individuāli pielāgota pieeja uzturam un fiziskajai aktivitātei.
Īpaši nozīmīgs menopauzes laikā ir pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā (1,2–1,6 g proteīna un kg muskuļu uzturēšanai) un vienmērīga proteīna sadale dienas laikā, jo tas palīdz uzturēt muskuļu masu. Tāpat būtiska ir regulāra ēdienreižu struktūra, šķiedrvielu uzņemšana un glikozes līmeņa stabilitāte, lai mazinātu izsalkumu un atvieglotu insulīna darbību.
Ne mazāk svarīgs ir arī miegs. Ja sieviete ilgstoši slikti guļ, pamostas karstuma viļņu dēļ vai dzīvo paaugstināta stresa apstākļos, svara korekcija kļūst ievērojami grūtāka. Tāpēc menopauzes laikā svara jautājumu nevar skatīt atrauti no kopējās pašsajūtas.
Ārstu sadarbība menopauzes laikā ir izšķiroša
Menopauzes laikā notiekošās pārmaiņas skar ne tikai endokrīno sistēmu, bet arī sirds un asinsvadu veselību, kaulu stiprību, miegu, emocionālo labsajūtu un kustību aparātu. Tāpēc vislabākos rezultātus iespējams sasniegt, strādājot komandā.
“Ja ārstē tikai svaru, bet ignorē miega traucējumus, insulīna rezistenci, emocionālo pārslodzi vai kustību trūkumu, rezultāts bieži būs īslaicīgs. Menopauzes laikā svara izmaiņas ir jāsaprot daudz plašāk, tāpēc nepieciešama visaptveroša pieeja,” uzsver Dr. Vanaga.
Atkarībā no situācijas sievietes aprūpē var būt nepieciešama ginekologa, endokrinologa, uztura speciālista, fizioterapeita un citkārt arī psihologa iesaiste. Tieši šādu multidisciplināru pieeju īsteno “Dinsbergas klīnika”, kur sievietēm pieejama dažādu speciālistu sadarbība. Ginekologs palīdz izvērtēt menopauzes simptomus un hormonu terapijas piemērotību, endokrinologs analizē vielmaiņas stāvokli un hormonālos riska faktorus, savukārt fizioterapeits izstrādā individuālu fiziskās slodzes programmu, mērķējot uz spēka treniņiem, aerobo slodzi un 2–3 reizes nedēļā progresīvu slodzi, bet uztura speciālists palīdz izveidot praktisku un ilgtermiņā īstenojamu uztura plānu.
Katram pacientam nepieciešama sava pieeja
Lai gan vairums sieviešu menopauzes laikā sastopas ar līdzīgiem simptomiem, katras sievietes pieredze ir atšķirīga. Vienai galvenā problēma būs straujš svara pieaugums, citai tas var būt nogurums, emocionāla ēšana vai izteikti miega traucējumi. Tāpēc universālu risinājumu nav.
“Savā darbā katram pacientam meklēju savu pieeju un risinājumu. Reizēm tas prasa ilgāku sarunu un iedziļināšanos. Dažreiz strādāju arī kā psihologs. Ne velti saka, ka ārsta darbs ir arī māksla – gan palīdzēt, gan pielāgoties, reizēm arī upurējot savu brīvo laiku. Taču beigu beigās ir milzīgs gandarījums. Pacientam no mana kabineta jāiziet priecīgam un ar skaidru redzējumu, kas jādara un kā, saredzot cerību, ka noteikti būs izmaiņas uz labo pusi,” stāsta klīnikas ārste.


Komentāri