Dzemdes mioma: bieža diagnoze, bet vai vienmēr nepieciešama ārstēšana?

Dzemdes mioma ir viena no biežāk sastopamajām ginekoloģiskajām diagnozēm, tomēr par to joprojām pastāv dažādi priekšstati un neskaidrības. Vai labdabīgs veidojums vienmēr ir nekaitīgs? Vai mioma var ietekmēt sievietes veselību un iespēju iestāties grūtniecībai? Un kad nepieciešama ārstēšana? Par dzemdes miomu, tās simptomiem un ārstēšanas iespējām stāsta sieviešu veselības aprūpes klīnikas “Dinsbergas klīnika” ginekoloģe Dr. Elīna Gelderiņa.

Kas ir dzemdes mioma un cik bieži ar šo diagnozi saskaras sievietes?

Dzemdes mioma jeb leiomioma jeb fibroma ir viens no biežāk sastopamajiem labdabīgajiem veidojumiem sievietēm reproduktīvajā vecumā. Tā attīstās no dzemdes muskulatūras šūnām un var būt dažāda izmēra — no pavisam neliela mezgla līdz lielam veidojumam, kas būtiski palielina dzemdes apjomu.

Atkarībā no novietojuma miomas var atrasties dzemdes muskuļslānī, zem tās ārējās virsmas vai izvirzīties dzemdes dobumā. Miomas novietojumam ir būtiska nozīme, jo no tā lielā mērā ir atkarīgi iespējamie simptomi.

Visbiežāk miomas diagnosticē sievietēm pēc 30 gadu vecuma. Nereti tās atklāj nejauši profilaktiskas ginekoloģiskās apskates laikā, jo miomas var ilgstoši neradīt nekādas sūdzības. Dažas miomas gadiem saglabā nemainīgu izmēru, citas pakāpeniski palielinās.

Precīzi miomu attīstības cēloņi nav pilnībā noskaidroti, taču zināms, ka nozīmīga loma ir ģenētikai un hormonālajiem faktoriem, īpaši estrogēna un progesterona ietekmei. Miomu attīstības risks ir saistīts arī ar vecumu, lieko ķermeņa masu un reproduktīvās veselības faktoriem.

Vai dzemdes mioma vienmēr ir jāārstē?

Nē, miomas diagnoze pati par sevi nenozīmē, ka nepieciešama ārstēšana. Daudzām sievietēm miomas nerada simptomus un neietekmē dzīves kvalitāti. Šādos gadījumos visbiežāk pietiek ar novērošanu.

Kontroles vizīšu un ultrasonogrāfijas biežumu ginekologs nosaka individuāli, ņemot vērā miomas izmēru, novietojumu, augšanas dinamiku un pacientes sūdzības.

Ārstēšana var būt nepieciešama, ja mioma izraisa stipru menstruālo asiņošanu, sāpes, spiediena sajūtu vai blakus esošo orgānu darbības traucējumus. Ilgstošas un stipras menstruācijas var izraisīt arī dzelzs deficītu un mazasinību jeb anēmiju.

Ja miomas mezgls būtiski palielinās, ārsts izvērtē tā augšanas dinamiku un ultrasonogrāfisko izskatu. Tomēr pati miomas augšana vēl nenozīmē ļaundabīgu procesu vai nepieciešamību pēc operācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunam vai augošam veidojumam pēc menopauzes.

Būtiska nozīme ir arī sievietes nākotnes plāniem. Ja paciente plāno grūtniecību, jāizvērtē, vai mioma deformē dzemdes dobumu un var ietekmēt grūtniecības iestāšanos vai norisi.

Kādi simptomi var liecināt, ka mioma sāk radīt problēmas?

Daudzām sievietēm miomas nerada nekādas sūdzības, tomēr daļai pacienšu tās var būtiski ietekmēt pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Visbiežāk sastopamais simptoms ir stiprākas vai ilgstošākas menstruācijas. Miomas var izraisīt arī sāpes vai spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, diskomfortu dzimumakta laikā, sāpes muguras lejasdaļā un vēdera apjoma palielināšanos.

Simptomi lielā mērā ir atkarīgi no miomas novietojuma un izmēra. Miomas, kas izvirzās dzemdes dobumā, biežāk izraisa pastiprinātu menstruālo asiņošanu. Savukārt lielāki mezgli uz dzemdes ārējās virsmas var radīt spiedienu uz urīnpūsli vai zarnām, izraisot biežāku urināciju, apgrūtinātu urīnpūšļa iztukšošanos vai aizcietējumus.

Atsevišķos gadījumos miomas var apgrūtināt grūtniecības iestāšanos vai palielināt grūtniecības sarežģījumu risku, īpaši tad, ja tās deformē dzemdes dobumu. Tomēr lielākajai daļai sieviešu ar miomām grūtniecība var iestāties un noritēt veiksmīgi.

Vai operācija ir vienīgais risinājums?

Nē, operācija ne vienmēr ir nepieciešama. Mūsdienās pieejamas vairākas ārstēšanas iespējas, un piemērotāko metodi izvēlas individuāli, ņemot vērā miomas izmēru, novietojumu, simptomus, pacientes vecumu un reproduktīvos plānus.

Ja galvenā problēma ir stipra menstruālā asiņošana, iespējama medikamentoza ārstēšana. Atkarībā no situācijas var izmantot nehormonālus vai hormonālus medikamentus, kas palīdz samazināt asiņošanu un uzlabot dzīves kvalitāti. Atsevišķi medikamenti var arī īslaicīgi samazināt miomas izmēru.

Ja medikamentozā ārstēšana nav pietiekami efektīva vai mioma rada izteiktas sūdzības, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Viena no iespējām ir miomektomija — miomas mezglu izņemšana, saglabājot dzemdi. Šī metode var būt īpaši nozīmīga sievietēm, kuras plāno grūtniecību.

Noteiktos gadījumos iespējama arī dzemdes artēriju embolizācija — mazinvazīva procedūra, kas samazina miomas asinsapgādi un veicina tās sarukšanu. Savukārt situācijās, kad citas ārstēšanas metodes nav piemērotas vai efektīvas, var apsvērt dzemdes izņemšanu.

Svarīgākais ir tas, ka ārstēšanas izvēle vienmēr tiek pielāgota konkrētajai pacientei, un miomas diagnoze pati par sevi nav indikācija operācijai.

Kādas diagnostikas un ārstēšanas iespējas pacientēm ar dzemdes miomu piedāvā “Dinsbergas klīnika”?

“Dinsbergas klīnikā” pieejama ginekoloģiskā konsultācija un ultrasonogrāfija, kas ir galvenā miomu diagnostikas metode. Tā ļauj noteikt miomas mezglu skaitu, izmēru, novietojumu un izvērtēt to iespējamo ietekmi uz dzemdes dobumu.

Atsevišķos gadījumos nepieciešama padziļināta dzemdes dobuma izmeklēšana, piemēram, sonohisterogrāfija. Tās laikā dzemdes dobumā ievada fizioloģisko šķīdumu, lai ultrasonogrāfiski precīzāk izvērtētu tā kontūras un atšķirtu miomas mezglus no endometrija polipiem vai citām izmaiņām.

Klīnikā nodrošinām individuāli pielāgotu miomu novērošanu un medikamentozu ārstēšanu. Izvērtējam ne tikai ultrasonogrāfijas atradni, bet arī pacientes simptomus, menstruālā cikla izmaiņas, vispārējo veselības stāvokli un nākotnes plānus.

Ja nepieciešama ķirurģiska ārstēšana vai cita specializēta procedūra, palīdzam izvēlēties piemērotāko risinājumu un nosūtām pacienti uz atbilstošu ārstniecības iestādi.

Kad noteikti vajadzētu vērsties pie ginekologa?

Ginekologa konsultāciju nevajadzētu atlikt, ja menstruācijas kļuvušas izteikti stiprākas vai ilgstošākas, parādās asiņošana starp menstruācijām, sāpes vai pastāvīgs diskomforts vēdera lejasdaļā.

Īpaša uzmanība jāpievērš asiņošanai pēc menopauzes. Pat ja sievietei jau iepriekš diagnosticētas miomas, šādos gadījumos nepieciešama ginekoloģiska izmeklēšana, lai izslēgtu citas iespējamās patoloģijas.

Svarīgākais ir atcerēties, ka dzemdes miomas diagnoze nav iemesls uzreiz domāt par operāciju. Daudzas sievietes ar miomām dzīvo bez jebkādām sūdzībām, un viņām pietiek ar individuāli pielāgotu novērošanu. Savlaicīga ginekologa konsultācija palīdz izvērtēt miomas ietekmi uz veselību un nepieciešamības gadījumā izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi.

Raksts publicēts: https://www.1188.lv/zinas/dzemdes-mioma-bieza-diagnoze-bet-vai-vienmer-nepieciesama-arstesana/74878