Kolposkopija: kā norit izmeklējums un vai nosūtījums vienmēr ir pamats satraukumam?
Kolposkopija. Daudzas sievietes šo vārdu pirmo reizi izdzird ginekologa kabinetā, un līdz ar nezināmo nosaukumu rodas arī virkne jautājumu. Kāpēc šāds izmeklējums ir nepieciešams? Vai tas nozīmē, ka atklāts kaut kas nopietns?
Lai gan kolposkopijas nosaukums var šķist sarežģīts, šim izmeklējumam ir būtiska nozīme dzemdes kakla veselības izvērtēšanā un iespējamu izmaiņu savlaicīgā atklāšanā. Par to, kādos gadījumos kolposkopija ir nepieciešama, kā tā norit un ko sievietēm svarīgi zināt, stāsta Dinsbergas klīnikas ginekoloģe, dzemdību speciāliste un kolposkopijas speciāliste Dr. Marta Spodareva-Burjaka.
Kas ir kolposkopija un kāpēc to veic?
Par dzemdes kakla veselību ir svarīgi rūpēties arī tad, ja nekādu sūdzību nav. Tāpēc Latvijā sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem aicinātas veikt dzemdes kakla vēža skrīningu reizi trijos gados, bet no 30 līdz 69 gadiem – reizi piecos gados. Ja pārbaudes rezultātos atklājas augsta riska cilvēka papilomas vīruss (CPV) un/vai izmaiņas dzemdes kakla šūnās, atkarībā no rezultātiem ārsts var ieteikt papildu izmeklējumu – kolposkopiju.
“Kolposkopija ir dzemdes kakla, maksts un vulvas apskate palielinājumā ar īpašu mikroskopam līdzīgu optisku ierīci, kolposkopu, kas ļauj detalizēti izvērtēt audus un identificēt to iespējamās izmaiņas,” skaidro Dr. Marta Spodareva-Burjaka. Izmeklējuma galvenais mērķis ir savlaicīgi pamanīt pirmsvēža izmaiņas un nepieciešamības gadījumā tās ārstēt, tādējādi novēršot dzemdes kakla vēža attīstību nākotnē.
Vai nosūtījums uz kolposkopiju nozīmē ko nopietnu?
Saņemot nosūtījumu uz kolposkopiju, viens no pirmajiem jautājumiem, kas sievietei rodas, ir, vai analīzēs konstatētās izmaiņas liecina par ko nopietnu. Tomēr ginekoloģe Dr. Marta Spodareva-Burjaka mierina, ka “izmaiņas analīžu rezultātos vēl nenozīmē vēzi, kā arī nenozīmē, ka būs jāārstējas. Lielākā daļa dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu nav bīstamas, tās ir jānovēro, un daudzas no tām, īpaši jaunākām sievietēm, ar laiku var izzust pašas no sevis. Tomēr rezultātus nedrīkst ignorēt. Kolposkopija ļauj precizēt izmaiņu pakāpi, progresijas risku un izvēlēties piemērotāko turpmāko taktiku. No sirds iesaku nebaidīties no nosūtījuma, bet izmantot to kā iespēju parūpēties par savu veselību.”
Kā norit kolposkopija, un vai tā ir sāpīga?
Kolposkopijas norise daudz neatšķiras no ierastas ginekoloģiskās apskates, vienīgi izmeklējums aizņem nedaudz vairāk laika. Kā skaidro Dr. Marta Spodareva-Burjaka, vispirms makstī ievieto ginekoloģisko spoguli, lai varētu apskatīt dzemdes kaklu un maksti. Pēc tam ar kolposkopu, kas atrodas ārpus ķermeņa, ārsts palielinājumā izvērtē audus un uzklāj speciālus šķīdumus, kas palīdz labāk saskatīt iespējamās izmaiņas.
“Pati kolposkopija parasti nav sāpīga, lai gan spoguļa ievietošana vai šķīdumu uzklāšana var radīt nelielu diskomfortu. Ja nepieciešams paņemt nelielu audu paraugu jeb biopsiju, var būt īslaicīga, viegla krampjveida sajūta,” stāsta Dinsbergas klīnikas ginekoloģe.
Biopsiju veic tad, ja izmeklējuma laikā redzamas aizdomīgas zonas un nepieciešams precizēt diagnozi. Iegūto audu paraugu izmeklē histoloģiski, lai noteiktu, kādas izmaiņas audos radušās. Lēmumu par biopsijas veikšanu pieņem individuāli, ņemot vērā izmeklējuma atradni un kopējo risku.
Kādas izmaiņas var atklāt kolposkopijas laikā?
Labā ziņa ir tā, ka kolposkopijas laikā visbiežāk tiek konstatētas labdabīgas vai ar CPV saistītas izmaiņas. Nereti tās ir vieglas pakāpes un neprasa tūlītēju ārstēšanu.
Savukārt, ja tiek atklāti vidēji smagi vai smagi pirmsvēža bojājumi, var būt nepieciešama neliela operācija jeb dzemdes kakla ekscīzija, kuras laikā izņem izmainītos audus.
“Svarīgi saprast, ka pirmsvēža izmaiņas nav vēzis!” uzsver speciāliste. Tās ir pārmaiņas, kas noteiktos gadījumos laika gaitā var progresēt, tāpēc svarīgi tās savlaicīgi atklāt un atbilstoši ārstēt. Savukārt to, vai pietiek ar novērošanu vai nepieciešama ārstēšana, ārsts izvērtē individuāli, ņemot vērā izmeklējumu rezultātus.
Bailes no diagnozes un maldīgi priekšstati par CPV
Savā praksē Dr. Marta Spodareva-Burjaka sastopas ar dažādām situācijām. Visbiežāk sievietes uztraucas par iespējamu vēža diagnozi vai sāpēm izmeklējuma laikā, taču netrūkst arī maldīgu priekšstatu par CPV.
“Dažkārt sievietes arī uzskata, ka pozitīvs CPV tests nozīmē nesenu inficēšanos vai partnera neuzticību. Patiesībā CPV var saglabāties organismā ilgstoši un kļūt nosakāms arī vairākus gadus pēc inficēšanās. Mans kā kolposkopijas speciālistes uzdevums ir izskaidrot situāciju saprotamā valodā, nomierināt pacienti, varbūt, ja situācija ļauj, pat pajokot. Domāju, ka informēta un mierīga paciente jūtas drošāk un atstāj kabinetu ar sajūtu, ka ir drošās rokās.”
Kāpēc kolposkopiju nevajadzētu atlikt?
Bailes no iespējamās diagnozes vai neziņa par izmeklējumu dažkārt liek sievietēm atlikt vizīti. Tomēr satraucoša ir ne tikai kolposkopijas atlikšana, bet arī kopējā sieviešu atsaucība dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem 2025. gadā skrīninga atsaucība bija 49,2%, lai gan mērķis ir sasniegt vismaz 70%.
Ārste atgādina, ka savlaicīga diagnostika ļauj lielāko daļu dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu atklāt un ārstēt, pirms tās kļuvušas par nopietnu veselības problēmu. Viņa aicina sievietes nepalikt vienatnē ar savām bailēm un nekautrēties uzdot ārstam interesējošos jautājumus. Uzticama informācija par izmeklējumu pieejama arī vietnē kolposkopija.lv un SPKC mājaslapā.
“Nosūtījums uz kolposkopiju nebūt nenozīmē vēža diagnozi. Tas ir nākamais solis, lai iegūtu skaidrību par situāciju un saprastu, vai pietiek ar novērošanu vai nepieciešama ārstēšana. Rūpes par sevi sākas ar savlaicīgu pārbaudi, un dažkārt viena vizīte var būt ļoti nozīmīga sievietes veselības saglabāšanā ilgtermiņā,” uzsver klīnikas ginekoloģe.
Komentāri