Sievietes āda pilnbriedā

Konsultē dermatoloģe, veneroloģe Jūlija Boļšakova Dinsbergas klīnikā  

Ap 40–50 jubileju sieviete tuvojas savas dzīves un karjeras pilnbriedam un turpina atplaukt kā roze. Un, jā, viņas ķermenī notiek izmaiņas, kas iezīmē menopauzes tuvošanos. Tas var ilgt pāris, bet var arī desmit gadus. Šīm iekšējām svārstībām līdzi dzīvo arī viņas āda. Vienu mēnesi tā var būt sausa un jutīga, nākamajā – parādīties izsitumi, bet vēl pēc laika viss it kā pēkšņi normalizēties. Tomēr tas nekad nenotiek nejauši.  

Āda kā veselības indikators 

Pirms pievēršamies konkrētiem izaicinājumiem, ko mūsu āda piedzīvo, tuvojoties un iestājoties menopauzei, jāsaprot, ka ādas izskats nekad nav tikai skaistuma jautājums. Tā ļoti precīzi atspoguļo iekšējos organisma procesus. Pigmentācijas raksturs, iekaisumi, izteikts sausums var signalizēt arī par vairogdziedzera traucējumiem vai mikroelementu deficītu. Piemēram, ja trūkst dzelzs, cinka vai D vitamīna, kolagēna sintēze var būt apgrūtināta neatkarīgi no veiktajām procedūrām. Savukārt citreiz sievietei šķiet, ka attīstījusies alerģija, taču patiesībā tā ir fizioloģiska jutīguma maiņa hormonālu pārmaiņu dēļ. 

Tāpēc visiedarbīgākās rūpes par ādu būs, ja tās īsteno sadarbībā ar zinošu dermatologu, kurš izvērtē ne tikai ārējos simptomus, bet arī iespējamos iekšējos cēloņus un, ja nepieciešams, piesaista citus speciālistus – piemēram, ginekologu vai endokrinologu, lai risinājums būtu komplekss un medicīniski pamatots. Šādu pieeju piedāvā Dinsbergas klīnika, kur profesionāla, lietišķa attieksme apvienota ar mājīgu vidi un ciešu starpdisciplināru speciālistu sadarbību. 

Lipīdu barjera

Pre un menopauzes periodā galvenās izmaiņas sievietes organismā saistītas ar hormona estrogēna samazināšanos. Tam notiekot, vājinās ādas lipīdu barjera – slānītis, kas aizsargā un notur mitrumu ādā. Tāpēc pirmais, ko sieviete izjūt, ir dehidratācija – āda kļūst sausāka, jutīgāka, parādās velkoša sajūta. 

Kad lipīdu barjera kļūst vājāka, āda zaudē ne tikai spēju noturēt šķidrumu, bet arī kļūst caurlaidīgāka ārējai videi, tā nespēj vairs tik labi sevi pasargāt, tādēļ straujāk var veidoties iekaisumi. 

Mājās, ikdienas ādas kopšanā galvenais uzsvars būtu liekams uz mitrināšanu un lipīdu barjeras stiprināšanu. To nodrošinās keramīdi, lipīdi, taukskābes, hialuronskābe. Atsevišķos gadījumos – peptīdi vai retinols, ja zināms, ka ir laba tā panesamība. Dažkārt tiešām pietiek ar pareizu mitrināšanu un lipīdu līdzsvara atjaunošanu, lai āda atkal izskatītos gludāka, tvirtāka, starojošāka. 

Savukārt ārsta kabinetā pieejamas dažādas metodes. Piemēram, biorevitalizācija ar hialuronskābi un papildvielām uzlabo šūnu vidi un stimulē kolagēna sintēzi. 

Kolagēns, fibroblasti un elastība 

Hormonālās svārstības ietekmē arī fibroblastus – šūnas, kas sintezē kolagēnu. Ar gadiem to aktivitāte samazinās, un perimenopauzē, hormonālo svārstību dēļ, šis process var kļūt vēl  straujāks. Kad samazinās kolagēna un elastīna daudzums, āda kļūst plānāka, zaudē tonusu, lēnāk atjaunojas. 

Kā mēs to izjūtam ikdienā? Ilgāks lidojums vai tikai viena sliktāk gulēta nakts var būt redzama sejā pat vairākas dienas – parādās tūska, asāk iezīmējas sīkās krunciņu, āda izskatās pelēcīga un nogurusi. Šādos mirkļos īpaši svarīgi atcerēties, ka grumbiņas šajā vecumā nav tikai mīmikas rezultāts, tās bieži saistītas ar dehidratāciju, tāpēc intensīvi mitrinoši kosmētikas līdzekļi vai procedūras tiešām var ļoti uzlabot kopējo izskatu un arī pašsajūtu. 

Ar laiku samazinās ne tikai kolagēns, bet arī mūsu kaulu blīvums un saišu noturība. Tas ietekmē sejas ovālu, mēdz teikt – tas noslīd. Lai to uzlabotu, dažkārt nepieciešama strukturāla pieeja ar liftinga metodēm. 

Tiešām akne? 

Jau runājām par lipīdu barjeras samazināšanos, kas vājina ādas aizsardzību no ārpuses. Savukārt organismā iekšienē estrogēna samazināšanās laikā receptori kļūst jutīgāki pret androgēniem, tā dēvētajiem vīrišķajiem hormoniem, un kortizolu jeb stresa hormonu. Tā visa rezultātā sievietei var parādīties pieaugušo jeb vēlīnā akne. Parasti tie ir dziļi, sāpīgi izsitumi, kas tipiski izvietojas uz zoda un kakla zonas. Pat ja izsitumus nesaspaida, ko noteikti vajadzētu izvairīties darīt, pēc tiem bieži paliek violetīgas nokrāsas pēciekaisuma pigmentācija. Ja neko nedara, tā var saglabāties ilgstoši, jo līdz ar gadiem ādas reģenerācijas jeb pašas atjaunošanās spējas ir mazinātas. 

Tāpēc, ja parādās izsitumi, ir aizdomas par akni, noteikti nevajadzētu vilcināties ar vizīti pie dermatologa. Jo ātrāk uzsākta ārstēšana, jo labāki rezultāti būs.

Pieraksties šeit